nopēlums
nopēlums [nùopȩ̂lùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Paveikta darbība, rezultāts → nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
PiemēriSabiedrisks nopēlums.
- Sabiedrisks nopēlums.
- Rīcības nopēlums.
- Saņemt nopēlumu.
- Izteikt vainīgajiem nopēlumu.
- Izpelnīties asu starptautiskās sabiedrības nopēlumu.