Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomuļļāt sarunvaloda
nomuļļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt netīru; notraipīt.
PiemēriNomuļļāta jaka.
  • Nomuļļāta jaka.
  • Nomuļļātas sienas.
  • Bērns visu ir nomuļļājis ar saldumiem.
1.1.Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
PiemēriRadiostacijās skan nomuļļāta mūzika.
  • Radiostacijās skan nomuļļāta mūzika.
  • Tēma jau ir nomuļļāta līdz nelabumam.
2.Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
PiemēriBezjēdzīgi nomuļļāta diena.
  • Bezjēdzīgi nomuļļāta diena.
2.1.Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
PiemēriNomuļļāt projektu.
  • Nomuļļāt projektu.
  • Nomuļļāt lēmumu.