nolīt
nolīt -līstu, -līsti, -līst, pag. -liju intransitīvs, darbības vārds
1.Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
PiemēriNolīst pirmais pavasara lietus.
1.1.Pārvērsties lietū, izlīt (par mākoņiem).
PiemēriLietus mākoņi nolīst pār laukiem un pļavām.
1.2.Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
PiemēriAsfalts nolijis slapjš.
2.formā: trešā persona Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
PiemēriSiltas dušas strūkliņas nolīst pāri visam augumam.
2.1.Tikt neviļus, negribēti nolietam, izlietam.
PiemēriŪdens nolija uz grīdas.
3.formā: trešā persona Izplatoties nonākt lejā, zemē.
PiemēriBalta gaisma nolija pār zemi.
3.1.pārnestā nozīmē Tikt saņemtam (par kā lielāku daudzumu).
PiemēriNolija varens medaļu lietus.
3.2.pārnestā nozīmē Tikt vērstam (pār ko).
PiemēriPār viņu nolīst asi vārdi.
3.3.pārnestā nozīmē Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriGandarījuma smaids nolīst pār seju.