noklusināt
noklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
PiemēriNoklusināt mūziku.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rada klusākas skaņas.
PiemēriNoklusināt radio.
2.Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
PiemēriNoklusināt strīdu.
2.1.Panākt, ka (kāds) noklust, nerunā.
PiemēriNoklusināt opozīciju.
2.2.Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
PiemēriNoklusināt problēmas.
3.Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
PiemēriNoklusināt dusmas.