nogrābt
nogrābt -grābju, -grāb, -grābj, pag. -grābu darbības vārds; transitīvs
1.Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
PiemēriNogrābt lapas.
- Nogrābt lapas.
- Nogrābt nopļauto zāli.
1.1.Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
PiemēriNogrābt pagalmu.
- Nogrābt pagalmu.
- Celiņi ir nogrābti.
1.2.Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
PiemēriNogrābt uzrakto dobi.
- Nogrābt uzrakto dobi.
2.Strauji un stingri satvert, saķert.
PiemēriNogrābt aiz elkoņa, svārku stūra.
- Nogrābt aiz elkoņa, svārku stūra.
2.1.sarunvaloda Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
PiemēriPie tilta viņu nogrāba ceļu policija.
- Pie tilta viņu nogrāba ceļu policija.
3.sarunvaloda Dabūt, iegūt (sev).
PiemēriNogrābt sev labāko kumosu.
- Nogrābt sev labāko kumosu.
- Basketbolistu droši vien nogrābs kāds naudīgāks klubs.
3.1.Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
PiemēriNogrābt bagātu veci.
- Nogrābt bagātu veci.
Stabili vārdu savienojumiNogrābt aiz rīkles.
- Nogrābt aiz rīkles sarunvaloda — satverot (kādu), panākt gribēto.