nograbēt
nograbēt 3. pers. -grab, pag. -grabēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
PiemēriNograb durvis.
- Nograb durvis.
- Nograb atslēga slēdzenē.
- Krājkasītē nograbēja naudas monētas.
Stabili vārdu savienojumiKa nograb vien.
- Ka nograb vien — saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.