nespējnieks
nespējnieks lietvārds; vīriešu dzimte
nespējniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
PiemēriVecaistēvs nu kļuvis nespējnieks.
Stabili vārdu savienojumiNespējnieku nams.
1.1.Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
PiemēriNevajag uzņemties darbu, kurā tu esi galīgs nespējnieks.