nepraša
nepraša kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
PiemēriPilnīgs nepraša.
- Pilnīgs nepraša.
- Galīga nepraša.
- Nepraša naudas lietās.
- Nepraša advokāts.
- Šo zupu var pagatavot pat neprašas.
- Labu speciālistu vairs nav, darbā piesakās tikai neprašas.