neprātīgs
neprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neprātīgi apstākļa vārds
neprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
PiemēriViņš ir jautrs un mazliet neprātīgs.
- Viņš ir jautrs un mazliet neprātīgs.
- Neprātīgs autobraucējs.
- Neprātīgi makšķernieki.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeprātīgs lēmums.
- Neprātīgs lēmums.
- Neprātīga vēlēšanās.
- Neprātīgi iemīlēties.
Stabili vārdu savienojumiNeprātīgs solis.
- Neprātīgs solis — neprātīga rīcība.
1.2. Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
PiemēriMēdz sacīt, ka neprātīgajiem pieder pasaule.
- Mēdz sacīt, ka neprātīgajiem pieder pasaule.
2.Ārkārtīgs, pārmērīgs.
PiemēriBraukt neprātīgā ātrumā.
- Braukt neprātīgā ātrumā.
- Neprātīgi smaržo ceriņi.
- Biļetes ir neprātīgi dārgas.
- Sirds sāka neprātīgi dauzīties.
Stabili vārdu savienojumiKā neprātīgs.
- Kā neprātīgs idioma — ļoti, ārkārtīgi.