neprāts
neprāts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
PiemēriBaiļu neprāts.
- Baiļu neprāts.
- Dzēruma neprātā kļūt agresīvam.
Stabili vārdu savienojumiLīdz neprātam.
- Līdz neprātam — ļoti, ārkārtīgi.
2.Bezjēdzīga rīcība, absurds.
PiemēriŠāda rīcība būtu neprāts.
- Šāda rīcība būtu neprāts.