mēs
mēs ģen. mūsu, dat. mums, akuz. mūs, instr. ar mums, lok. mūsos vietniekvārds
1.personas vietniekvārds; formā: pirmā persona, daudzskaitlis Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriMēs bijām uz kino.
2.personas vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriMūsu māja.
Stabili vārdu savienojumiMūsu dienās. Mūsu laiks. Mūsu starpā.
Stabili vārdu savienojumiKas man (mums) par daļu. Kauls no (mūsu, viņu) kaula. Pēc mums kaut vai ūdensplūdi.