mācīties
mācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
PiemēriMācīties svešvalodas.
- Mācīties svešvalodas.
- Mācīties lasīt, rēķināt, peldēt.
- Mācīties spēlēt klavieres.
- Mācīties skolā astronomiju.
1.1.Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
PiemēriMācīties uzdoto.
- Mācīties uzdoto.
- Mācīties visu nakti.
- Ilgi mācīties vakaros.
1.2.Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
PiemēriMācīties dzejoli no galvas.
- Mācīties dzejoli no galvas.
- Mācīties vārdiņus angļu valodā.
Stabili vārdu savienojumiNo galvas (ko) (mācīties, zināt).
- No galvas (ko) (mācīties, zināt) — pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
1.3.Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
PiemēriMācīties konservatorijā, universitātē.
- Mācīties konservatorijā, universitātē.
- Mācīties klātienē, neklātienē.
- Mācīties vidusskolas pēdējā klasē.
- Mācīties autovadītāju kursos.
1.4.Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
PiemēriMācīties par inženieru, ārstu.
- Mācīties par inženieru, ārstu.
2.Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
PiemēriMācīties no kļūdām, no vēstures.
- Mācīties no kļūdām, no vēstures.
2.1.Pārņemt zināšanas, iemaņas.
PiemēriMācīties no folkloras.
- Mācīties no folkloras.
- Mācīties no kubisma gleznotājiem.
3.Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriMācīties pazīt cilvēkus.
- Mācīties pazīt cilvēkus.
- Mācīties savaldīties.