Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mācīties
mācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
PiemēriMācīties svešvalodas.
  • Mācīties svešvalodas.
  • Mācīties lasīt, rēķināt, peldēt.
  • Mācīties spēlēt klavieres.
  • Mācīties skolā astronomiju.
1.1.Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
PiemēriMācīties uzdoto.
  • Mācīties uzdoto.
  • Mācīties visu nakti.
  • Ilgi mācīties vakaros.
1.2.Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
PiemēriMācīties dzejoli no galvas.
  • Mācīties dzejoli no galvas.
  • Mācīties vārdiņus angļu valodā.
Stabili vārdu savienojumiNo galvas (ko) (mācīties, zināt).
1.3.Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
PiemēriMācīties konservatorijā, universitātē.
  • Mācīties konservatorijā, universitātē.
  • Mācīties klātienē, neklātienē.
  • Mācīties vidusskolas pēdējā klasē.
  • Mācīties autovadītāju kursos.
1.4.Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
PiemēriMācīties par inženieru, ārstu.
  • Mācīties par inženieru, ārstu.
2.Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
PiemēriMācīties no kļūdām, no vēstures.
  • Mācīties no kļūdām, no vēstures.
2.1.Pārņemt zināšanas, iemaņas.
PiemēriMācīties no folkloras.
  • Mācīties no folkloras.
  • Mācīties no kubisma gleznotājiem.
3.Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriMācīties pazīt cilvēkus.
  • Mācīties pazīt cilvēkus.
  • Mācīties savaldīties.