mudināt
mudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mudinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
PiemēriMudināt bērnu mācīties.
- Mudināt bērnu mācīties.
- Mudināt slimnieku ārstēties.
- Mudināt draugu uz atklātu sarunu.
- Mudināt uz nedarbiem.
- Mudināt viesus pie galda.
1.1.Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
PiemēriReklāmas un izrotātie skatlogi mudināja pircējus veikalos.
- Reklāmas un izrotātie skatlogi mudināja pircējus veikalos.
- Saulaina vasaras diena mudina doties uz jūrmalu.
2.Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
PiemēriMudināt šoferi braukt ātrāk.
- Mudināt šoferi braukt ātrāk.
- Mudināt ceļabiedrus iet veicīgāk.
- Saimnieks mudināja strādniekus pabeigt darbu līdz vakaram.