miekšķēt
miekšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
miekšķēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
PiemēriMiekšķēt kāju nagus, varžacis.
1.1.Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
PiemēriLietus miekšķē zemi.