Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
macerēt
macerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
macerēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
PiemēriIzdalījumi macerē ādu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
PiemēriMacerēt saknes ar etiķskābi.