mēs
mēs ģen. mūsu, dat. mums, akuz. mūs, instr. ar mums, lok. mūsos vietniekvārds
1.personas vietniekvārds; formā: pirmā persona, daudzskaitlis Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriMēs bijām uz kino.
- Mēs bijām uz kino.
- Mēs abi ar brāli.
- Viņš dzīvo pie mums.
- Mūs visus uzlūdza ciemos.
2.personas vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriMūsu māja.
- Mūsu māja.
- Mūsu klase, skola.
- Mūsu zeme.
Stabili vārdu savienojumiMūsu dienās. Mūsu laiks. Mūsu starpā.
- Mūsu dienās — tagadējos laikos, mūsdienās.
- Mūsu laiks — mūsdienas.
- Mūsu starpā — starp mums.
Stabili vārdu savienojumiKas man (mums) par daļu. Kauls no (mūsu, viņu) kaula. Pēc mums kaut vai ūdensplūdi.
- Kas man (mums) par daļu idioma — saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula idioma — saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- Pēc mums kaut vai ūdensplūdi idioma — saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.