mērot
mērot [mȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
PiemēriMērot 10 kilometru garo distanci.
- Mērot 10 kilometru garo distanci.
- Mērot ceļu kājām, ar auto.
- Mērot ceļu.
Stabili vārdu savienojumiMērot (tādu) gaisa gabalu. Mērot soļus.
- Mērot (tādu) gaisa gabalu — iet, staigāt tālu ceļu.
- Mērot soļus — iet, staigāt kādu gabalu.
2.Mērīt; vērtēt.
PiemēriIedzīvotāju skaits mērojams tūkstošos.
- Iedzīvotāju skaits mērojams tūkstošos.
- Zaudējumi mērojami miljoniem latu apjomā.
- Bagātība nav mērojama tikai materiālās vērtībās.
Stabili vārdu savienojumiMērot ar savu olekti. Mērot ar vienu olekti.
- Mērot ar savu olekti idioma — spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
- Mērot ar vienu olekti idioma — vērtēt (ko) vienādi.
2.1.Vērtējot salīdzināt.
PiemēriNevajag pēc savām īpašībām mērot citus.
- Nevajag pēc savām īpašībām mērot citus.
- Nedrīkst panākumus mērot ar dolāriem vai rubļiem.
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mērot. Ar skatienu mērot.
- Ar acīm mērot idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatienu mērot idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatu mērot idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.