laimīgs
laimīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
laimīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
laimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
PiemēriLaimīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kad izjūt laimi – par laikposmu.
PiemēriLaimīga diena.
2.Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
PiemēriLaimīgs gadījums.
Stabili vārdu savienojumiLaimīgā kārtā. Laimīgu ceļu!
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
PiemēriLaimīgs kritiens.
3.Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
PiemēriLaimīgā loterijas biļete.
Stabili vārdu savienojumiDzimis zem laimīgas zvaigznes. Laimīga roka.