līt
līt 3. pers. līst, pag. lija intransitīvs, darbības vārds; parasti formā: trešā persona
1.Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
PiemēriNo dušas līst ūdens.
1.1.Strauji ritēt, pilēt.
PiemēriPār seju līst sviedri.
2.Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
PiemēriLietus līst un līst.
Stabili vārdu savienojumiLīt kā ar spaiņiem.
3.Izplatīties (piem., par gaismu).
PiemēriNo loga līst dzeltenīga gaisma.