kārtība
kārtība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
PiemēriIstabā valda kārtība.
Stabili vārdu savienojumiTurēt kārtībā.
1.1.Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
PiemēriPar kārtību ielās rūpējas policija.
Stabili vārdu savienojumiSabiedriskie kārtības sargi.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs; kopā ar: darbības vārds "būt" Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
PiemēriCeļi ir priekšzīmīgā kārtībā.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)turēt kārtībā.
2.1.Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
Piemēri"Jūs esat kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
2.2.Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
PiemēriAtpūtīšos mazliet, ieņemšu zāles, un viss būs kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiGalvā nav viss kārtībā.
3.Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
PiemēriIerastās dzīves kārtība.
3.1.Paraža, paradums, tradīcija.
PiemēriPie mums vakariņas gatavo vīrieši – tāda kārtība.
4.Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
PiemēriPircējus apkalpo rindas kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiVārdu kārtība.
5.Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
PiemēriSūdzību izskatīšanas kārtība.
Stabili vārdu savienojumiSapulces darba kārtība.
5.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Veidā.
PiemēriIesniegt dokumentus parastajā kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiMājas kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiSaeimas Kārtības rullis. Saukt pie kārtības.