Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kurnēt
kurnēt kurnu, kurni, kurn, pag. kurnēju darbības vārds; intransitīvs
Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
PiemēriPircēji pie kases sāk kurnēt.