klāt1
klāt klāju, klāj, klāj, pag. klāju darbības vārds; transitīvs
1.Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
PiemēriKlāt segu uz gultas.
- Klāt segu uz gultas.
- Klāt galdautu uz galda.
- Ar zaļu drānu klāts galds.
- Kāpnes viscaur paklājiem klātas.
Stabili vārdu savienojumiKlāt galdu. Klāt gultu.
- Klāt galdu — likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- Klāt gultu — kārtot gultu gulēšanai.
1.1.formā: trešā persona Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
PiemēriGultu klāj svītraina sega.
- Gultu klāj svītraina sega.
- Plecus klāj silts lakats.
- Sienas klāj zilas flīzes.
2.Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
PiemēriKlāt linus žāvēšanai.
- Klāt linus žāvēšanai.
- Klāt uz kartupeļu stirpām salmus.
- Klāt flīzes.
- Klāt asfaltu.
2.1.Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
PiemēriKlāt parketa grīdu.
- Klāt parketa grīdu.
- Amatnieki klāj jumtu.
- Ar asfaltu klāts ceļš.
2.2.Ziest plānā kārtā.
PiemēriKlāt krāsu uz audekla.
- Klāt krāsu uz audekla.
- Klāt gaišāku grimu pāri tumšākam tonim.
2.3.formā: trešā persona Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
PiemēriNazi klāj rūsa.
- Nazi klāj rūsa.
- Sviedri klāj pieri.
- Upi klāj ledus.
- Nobirušās lapas klāj zemi.
- Viss bija putekļu klāts.
- Sūnām klāti akmeņi.
Stabili vārdu savienojumiPutekļiem klāts.
- Putekļiem klāts pārnestā nozīmē — atstāts aizmirstībā.
3.formā: trešā persona Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
PiemēriValsts lielāko daļu klāj meži.
- Valsts lielāko daļu klāj meži.
- Pagasta ziemeļu daļu klāj purvi.
3.1.Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
PiemēriDebesis klāja tumši mākoņi.
- Debesis klāja tumši mākoņi.
- Zemi klāj migla.
3.2.Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
PiemēriĀbolus klāj bieza miza.
- Ābolus klāj bieza miza.
- Zivs klāta ar gludām zvīņām.
- Vīrieša seju klāja bieza bārda.
3.3.Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
PiemēriSeju klāj bālums.
- Seju klāj bālums.
- Vaigus klāj sārtums.
Stabili vārdu savienojumiKlāt vaļā; klāt laukā.
- Klāt vaļā; klāt laukā sarunvaloda — atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.