Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kaņepe
kaņepe dsk. ģen. -pju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
PiemēriLatvijā audzētā sējas kaņepe.
1.1.formā: daudzskaitlis Šā auga sēklas; pārtikas produkts, kas gatavots no šīm sēklām.
PiemēriIzbērt putniem kaņepes.
Stabili vārdu savienojumiKaņepju dzimta. Kaņepju sviests.