kāpaļāt
kāpaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Kāpelēt.
PiemēriKāpaļāt pa sastatnēm.
- Kāpaļāt pa sastatnēm.
- Kāpaļāt pa krasta radzēm.
- Kāpaļāt pāri sasviestajiem dēļiem.
- Sārteni mežavīni pārgalvīgi kāpaļā līdz pašai korei.