kāpelēt
kāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
PiemēriKāpelēt pa stāvajām takām.
- Kāpelēt pa stāvajām takām.
- Kāpelēt pa pilsdrupām.
- Kāpelēt pa koku zariem.
- Kāpelēt pa sastatnēm augšup un lejup.