kantoris
kantoris [kañtuõris] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
PiemēriFabrikas kantoris.
2.Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
PiemēriCeltniecības un remontu kantoris.
Cilme:No vācu Kontor.