kavēties
kavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos atgriezenisks, darbības vārds
1.Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
PiemēriKavēties priekšnamā.
1.1.Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriVilciens pieturā ilgi nekavējas.
1.2.Nodoties, pievērsties (kam).
PiemēriKavēties atmiņās.
2.Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
PiemēriNegribējās kavēties, tāpēc tūlīt devāmies prom.
2.1.Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens kavējas pusstundu.
2.2.Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
PiemēriSūtījums kavējās.
4.novecojis Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
PiemēriKavēties ar bērniem.