karafe
karafe dsk. ģen. -fu vai -fju lietvārds; sieviešu dzimte
Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriVeclaicīga karafe ar sudraba apdari.
Cilme:No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa ‘vēderaina pudele’.