karabīne
karabīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viegla šautene ar īsu stobru.
PiemēriKaujas karabīne.
- Kaujas karabīne.
- Jātnieku karabīne.
Stabili vārdu savienojumiMedību karabīne.
- Medību karabīne — medību ierocis ar vītņotu stobru.
2.Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
PiemēriAlpīnistu karabīne.
- Alpīnistu karabīne.
- Plecu somas siksnas karabīne.
- Karabīnes āķi.
Cilme:No franču carabine.