Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
karadraudze vēsturisks
karadraudze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
PiemēriPulcināt karadraudzi.