karabīne
karabīne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viegla šautene ar īsu stobru.
PiemēriKaujas karabīne.
Stabili vārdu savienojumiMedību karabīne.
2.Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
PiemēriAlpīnistu karabīne.
Cilme:No franču carabine.