Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kūpināt
kūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
PiemēriKūpināt vīraku.
  • Kūpināt vīraku.
  • Kūpināt dūmus blakus sēdošajiem.
  • Kūpināt petrolejas lampiņu.
  • Vulkāns kūpina baltus dūmus.
1.1.sarunvaloda Smēķēt.
PiemēriKūpināt cigareti.
  • Kūpināt cigareti.
  • intransitīvs Sēdēt un kūpināt.
2.Žāvēt (zivis, gaļas produktus u. tml.).
PiemēriKūpināt reņģes.
  • Kūpināt reņģes.
  • Karsti kūpināta skumbrija.
  • Kūpināts šķiņķis.
  • Kūpinātie sieri.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
PiemēriLokomotīve kūpināja varenus tvaika mutuļus.
  • Lokomotīve kūpināja varenus tvaika mutuļus.
  • Braukt, lielceļa putekļus kūpinot.