kūpēt
kūpēt 3. pers. kūp, pag. kūpēja darbības vārds; intransitīvs
1.Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
PiemēriNo skursteņa kūp dūmi.
- No skursteņa kūp dūmi.
1.1.Būt tādam, no kura plūst dūmi.
PiemēriUgunskurs kūp baltiem dūmiem.
- Ugunskurs kūp baltiem dūmiem.
- Māju skursteņi kūp.
- Kūpēja vīru pīpes.
2.Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
PiemēriVirs ezera kūp migla.
- Virs ezera kūp migla.
- Uz galda kūpēja karsta tēja.
2.1.Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
PiemēriKūp zupas katls.
- Kūp zupas katls.
- Kūpoša kafijas krūzīte.
- Upe kūp.
- Pēc lietus kūpēja sakarsusī zeme.
- Strādnieku muguras vēsumā kūpēja.
- Mitrais un sakarsušais siens kūp.
3.Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
PiemēriUz ceļa kūpēja putekļi.
- Uz ceļa kūpēja putekļi.
3.1.Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
PiemēriGrantētais lielceļš kūp.
- Grantētais lielceļš kūp.
- Kūpošas lazdu skaras.
- Kūpot zied rudzi.
Stabili vārdu savienojumiGalva kūp. Mugura kūp. Pakausis kūp.
- Galva kūp idioma — saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
- Mugura kūp idioma — saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
- Pakausis kūp idioma — saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.