kūpēt
kūpēt 3. pers. kūp, pag. kūpēja intransitīvs, darbības vārds
1.Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
PiemēriNo skursteņa kūp dūmi.
1.1.Būt tādam, no kura plūst dūmi.
PiemēriUgunskurs kūp baltiem dūmiem.
2.Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
PiemēriVirs ezera kūp migla.
2.1.Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
PiemēriKūp zupas katls.
3.Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
PiemēriUz ceļa kūpēja putekļi.
3.1.Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
PiemēriGrantētais lielceļš kūp.
Stabili vārdu savienojumiGalva kūp. Mugura kūp. Pakausis kūp.