Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kuplināt
kuplināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
kuplinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Padarīt kuplu vai kuplāku.
PiemēriKuplināt frizūru.
  • Kuplināt frizūru.
  • Kuplināt svārkus ar krokojumu.
  • Matu balzams bagātina un kuplina matus.
2.Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
PiemēriKuplināt svētku repertuāru, sarīkojuma programmu.
  • Kuplināt svētku repertuāru, sarīkojuma programmu.
  • Kuplināt valodu ar izlokšņu vārdiem.
  • Mūziklu kuplināja jauno aktieru uzstāšanās.
2.1.Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
PiemēriKuplināt ģimenes.
  • Kuplināt ģimenes.
  • Deju kolektīvu kuplinās jaunie dalībnieki.