jupis joma: mitoloģija
jupis -pja lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
Nelabais, velns, ļaunais gars.
Stabili vārdu savienojumiJupis (pa)rāvis. Jupis viņu zina; jupis viņu zin; jupis viņu sazina. Kad tevi jupis.
- Jupis (pa)rāvis sarunvaloda — izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
- Jupis viņu zina; jupis viņu zin; jupis viņu sazina sarunvaloda — saka neziņā, neizpratnē.
- Kad tevi jupis; kad viņu jupis sarunvaloda — izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- Lai jupis (pa)rauj sarunvaloda — izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Cilme:Aizguvums no igauņu jube, jupe ‘baigs, šausmīgs, briesmīgs’ vai lībiešu valodas.