Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
juniors
juniors lietvārds; vīriešu dzimte
juniore lietvārds; sieviešu dzimte
1.Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
PiemēriOzoliņš juniors.
2.formā: daudzskaitlis Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
PiemēriJunioru izlase.
Cilme:No latīņu iunior ‘jaunākais’.