junga
junga vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
PiemēriJunga uz preču kuģa.
1.1.Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
PiemēriJungu apmācības programma.
Cilme:No vācu Junge ‘zēns’.