izčākstēt
izčākstēt 3. pers -čākst, pag. -čākstēja intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saulē izčākstējis.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Izzust, pazust; netikt īstenotam.
PiemēriVisi lielie plāni izčākstējuši.