izvadīt
izvadīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
PiemēriIzvadīt vīru darbā.
1.1.Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzvadīt viesus no mājas.
1.2.Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
PiemēriIzvadīt jaunos putnus no ligzdas.
2.Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzvadīt mašīnu uz galvenās ielas.
3.Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvadīt pēdējā gaitā.
Stabili vārdu savienojumiIzvadīt pēdējā gaitā.
3.1.Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
4.Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
PiemēriIzvadīt darbabiedru pensijā.
4.1.Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
PiemēriIzvadīt bērnus skolā.
5.Izdalīt (no organisma, tā daļām).
PiemēriIzvadīt sāļus no organisma.
5.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
PiemēriIzvadīt datus.