iztēlot
iztēlot [iztȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
iztēlojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
PiemēriIztēlot vēlamo par esošo.
1.1.Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
PiemēriIztēlot, kā jaunieši dzīvo citur.