iztēlot
iztēlot [iztȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
iztēlojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
PiemēriIztēlot vēlamo par esošo.
1.1.Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
PiemēriIztēlot, kā jaunieši dzīvo citur.