iztērēt
iztērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
PiemēriIztērēt visus ietaupījumus.
1.1.Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz cukura.
1.2.Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz laika.