iztērēt
iztērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
PiemēriIztērēt visus ietaupījumus.
- Iztērēt visus ietaupījumus.
- Iztērēt algu.
- Iztērēt naudu par niekiem.
1.1.Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz cukura.
- Iztērēt daudz cukura.
- Ātri iztērēt ziemai sagādāto malku.
1.2.Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz laika.
- Iztērēt daudz laika.