Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iztrupēt
iztrupēt 3. pers. -trup, pag. -trupēja intransitīvs, darbības vārds
Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKoks ar iztrupējušu vidu.