izslīdēt
izslīdēt -slīdu, -slīdi, -slīd, pag. -slīdēju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriNo albuma izslīd fotogrāfija.
1.1.Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
PiemēriPamats izslīd zem kājām.
2.Vieglā, slīdošā gaitā iznākt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzslīdēt no istabas.
2.1.Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriNo ostas izslīd kuteris.
2.2.formā: trešā persona Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
PiemēriSaule izslīd no mākoņiem.
3.formā: trešā persona Izplūst, izbirt.
PiemēriSmiltis izslīd caur pirkstiem.
3.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski izsīkt, izzust.
PiemēriVara izslīd no rokām.