izslēpot
izslēpot [izslȩ̃puôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzslēpot no meža.
- Izslēpot no meža.
- Izslēpot ārā no trases.
- Izslēpot cauri priedulājam.