izrēkties
izrēkties -rēcos [-rȩ̀cuôs], -rēcies, -rēcas [-rȩ̀cas], pag. -rēcos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Ilgāku laiku, daudz rēkt.
PiemēriTīģeris izrēcās un apklusa.
- Tīģeris izrēcās un apklusa.
- pārnestā nozīmē Ceļa uz šejieni nav, pēc piena pāri vaivarāju ciņiem atbrauc traktors, izrēcas, aizbrauc, un atkal ir liepu un bišu klusums, un purvā – vaivarāju klusums.
2.sarunvaloda Skaļā balsī izkliegties, izsmieties.
PiemēriIzrēkties par savu joku.
- Izrēkties par savu joku.
- Var pamatīgi izrēkties.