Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izretināt
izretināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
PiemēriIzretināt burkānus, bietes.
1.1.Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
PiemēriIzretināt ierindu.
1.2.Samazināt (kā) daudzumu.
PiemēriKaujās izretināta rota.