Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izretināt
izretināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
PiemēriIzretināt burkānus, bietes.
  • Izretināt burkānus, bietes.
  • Izretināt jaunaudzi.
  • Izretināt ābeļu zarus.
1.1.Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
PiemēriIzretināt ierindu.
  • Izretināt ierindu.
1.2.Samazināt (kā) daudzumu.
PiemēriKaujās izretināta rota.
  • Kaujās izretināta rota.