izrakņāt
izrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
PiemēriKurmji izrakņājuši zālienu.
- Kurmji izrakņājuši zālienu.
- Mežacūkas izrakņājušas kartupeļu lauku.