izrūgt
izrūgt 3. pers. -rūgst, pag. -rūga intransitīvs, darbības vārds
1.Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.
PiemēriMīkla izrūgst.
1.1.Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
PiemēriIzrūguši kūtsmēsli.
2.Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
PiemēriCeļi izrūguši.