izrūgt
izrūgt 3. pers. -rūgst, pag. -rūga darbības vārds; intransitīvs
1.Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.
PiemēriMīkla izrūgst.
- Mīkla izrūgst.
1.1.Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
PiemēriIzrūguši kūtsmēsli.
- Izrūguši kūtsmēsli.
2.Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
PiemēriCeļi izrūguši.
- Ceļi izrūguši.
- Purvi pavasarī izrūguši.