izrotājums
izrotājums [izruõtãjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Paveikta darbība → izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
PiemēriTelpas izrotājums.
- Telpas izrotājums.
- Tērps bez izrotājumiem.