Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izlīdzināt
izlīdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
PiemēriIzlīdzināt ar grābekli zemi.
  • Izlīdzināt ar grābekli zemi.
  • Izlīdzināt grīdu pirms flīzēšanas.
  • Sejas maska labi izlīdzina grumbas.
  • Vējš ātri izlīdzināja smiltīs atstātās pēdas.
2.Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
PiemēriAutomašīna mēģināja izlīdzināt gaitu.
  • Automašīna mēģināja izlīdzināt gaitu.
Stabili vārdu savienojumiIzlīdzināt kursu.
  • Izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
2.1.Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
PiemēriIzlīdzinātas kustības.
  • Izlīdzinātas kustības.
  • Izlīdzināts raksturs.
  • Skolotāja stāstījums bija mierīgs un izlīdzināts.
2.2.Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
PiemēriIzlīdzināt parādes dalībnieku ierindu.
  • Izlīdzināt parādes dalībnieku ierindu.
  • Izlīdzināt abas teksta malas.
  • Izlīdzināt ekonomiskās attīstības līmeni.
Stabili vārdu savienojumiIzlīdzināt rezultātu. Izlīdzināt soli.
2.3.Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
PiemēriIzlīdzināt dzelzs trūkumu organismā ar medikamentiem.
  • Izlīdzināt dzelzs trūkumu organismā ar medikamentiem.
  • Redzes defektu izlīdzina taustes pastiprināts jutīgums.
3.Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
PiemēriIzlīdzināt nesaskaņas starp draugiem.
  • Izlīdzināt nesaskaņas starp draugiem.
  • Izlīdzināt domstarpības.
3.1.Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
PiemēriIzlīdzināt savu kļūdu ar nožēlošanu.
  • Izlīdzināt savu kļūdu ar nožēlošanu.
  • Piedodot pāridarītājiem, ļaunums tika izlīdzināts.